Problēmas ar VW Up
VW Up pieredze: biežākie defekti, tipiskas problēmas un modeļa vājās vietas
- Aizmugures durvis neatveras: VW Up aizmugurējās durvis var radīt problēmas jau 15 000-30 000 km. Elektriskais atvēršanas mehānisms bieži vien nedarbojas bojātu izpildmehānismu vai mikroslēdžu dēļ, kā rezultātā bagāžnieks neatveras.
- Nefunkcionē starta apturēšanas sistēma: Start-stop sistēmas darbības traucējumi bieži parādās no 20 000 līdz 40 000 km. Akumulators bieži vien nesasniedz nepieciešamo jaudu vai sensori nepareizi nosaka ekspluatācijas apstākļus, tāpēc sistēma paliek neaktīva.
- Gaisa kondicionieris nesakārtojas: Īpaši 60 ZS un 75 ZS dzinējiem gaisa kondicionēšanas sistēmas dzesēšanas problēmas rodas no 25 000 līdz 50 000 km. Noplūdes dzesēšanas šķidruma kontūrā vai bojāti kompresori izraisa dzesēšanas jaudas samazināšanos.
- Centrālā atslēga nedarbojas: Centrālā bloķēšanas sistēma var radīt problēmas jau pēc 10 000-25 000 km. Bojāti durvju slēdzeņu piedziņas mehānismi vai vadības bloka defekts izraisa to, ka dažas vai visas durvis vairs nav iespējams centralizēti aizslēgt vai atslēgt.
Volkswagen Up: Problēmas ar aizmugurējām durvīm un bagāžnieku
Daudziem VW Up īpašniekiem ievērojamas grūtības sagādā aizmugurējās durvis, jo īpaši tad, ja bagāžnieks neatveras. Šī problēma bieži izpaužas kā bojāts servomotors vai bojāti aizvēršanas mehānisma mikroslēdži. Lielākajā daļā transportlīdzekļu šis defekts rodas no 15 000 līdz 30 000 nobraukto kilometru laikā, taču jaunākos modeļos tas var rasties arī agrāk. Simptomi ir dažādi - no pilnīgas elektriskā atvēršanas mehānisma atteices līdz neregulārai darbībai, kad aizmugurējās durvis reaģē tikai laiku pa laikam. Šīs problēmas īpaši saasinās aukstās temperatūrās, jo mehāniskās detaļas kļūst lēnākas un elektriskie savienojumi ir jutīgāki pret bojājumiem.
Lai aizmugurējās durvis darbotos pareizi, ir svarīgi tās sistemātiski pārbaudīt. Jutīgajiem VW Up aizvēršanas mehānismiem ik pēc 15 000 kilometru nobraukuma regulāri jāveic kustīgo daļu eļļošana un elektrisko savienojumu pārbaude. Diagnozes veikšanai vispirms jāpārbauda drošinātājs, pēc tam jāmēra spriegums pie servomotora. Mehānisku problēmu gadījumā bieži palīdz rūpīga eņģu un bloķēšanas mehānisma tīrīšana un eļļošana. Nopietnākos gadījumos ir jānomaina servomotors vai mikroslēdži, kas var izmaksāt no 150 līdz 300 eiro.
VW Up: Start-Stop sistēmas problēmas

VW Up start-stop sistēma bieži vien nedarbojas pareizi, par ko liecina paziņojums displejā "Start stop nestrādā". Šīs problēmas parasti rodas no 20 000 līdz 40 000 nobraukto kilometru laikā un skar gan 60 ZS, gan 75 ZS dzinēja variantus. Sistēma īpaši jutīgi reaģē uz akumulatora spriegumu un automātiski deaktivizējas, ja startera akumulatoram nav nepieciešamās vismaz 12.4 voltu jaudas. Turklāt sistēmu var ietekmēt bojāti motora temperatūras, āra temperatūras vai gaisa kondicioniera stāvokļa sensori. Vecākos transportlīdzekļos, kuru nobraukums pārsniedz 50 000 kilometru, novājināts akumulators bieži izraisa pastāvīgas problēmas ar starta-stop sistēmu.
Regulāra apkope ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu start-stop sistēmas uzticamību. Sarežģītajiem VW Up akumulatora sensoriem ir nepieciešama pastāvīga akumulatora sprieguma kontrole un regulāra kalibrēšana ik pēc 20 000 kilometriem. Diagnoze sākas ar akumulatora testu, kura laikā tiek mērīts gan spriegums atvērtā ķēdē, gan slodzes kapacitāte. Bieži vien problēmu atrisina startera akumulatora nomaiņa, un ieteicams izmantot AGM akumulatoru ar vismaz 60 Ah ietilpību. Ja problēmas saglabājas, jāpārbauda temperatūras sensori un gaisa kondicionēšanas vadības bloks.
Volkswagen Up: Gaisa kondicioniera problēmas
VW Up gaisa kondicionēšanas sistēma rada problēmas, jo īpaši vasaras mēnešos, kad tā nepietiekami atvēsinās vai pilnībā nedarbojas. Šie defekti biežāk rodas laikā no 25 000 līdz 50 000 kilometriem, un tie skar gan manuālo, gan automātisko gaisa kondicionēšanas sistēmu. Visbiežāk sastopamais iemesls ir aukstumnesēja zudumi, ko izraisa noplūduši savienojumi vai bojāts kondensators. 1.0 MPI dzinējiem ar 60 ZS un 75 ZS bieži vien samazinās dzesēšanas efektivitāte, kas ir manāma, jo no sprauslām izplūst silts gaiss. Turklāt netīrs salona gaisa filtrs vai bojāts gaisa kondicionēšanas kompresors var ievērojami pasliktināt dzesēšanas veiktspēju. Pēc aptuveni 60 000 kilometru nobraukuma gaisa kondicionēšanas sistēmai bieži vien ir nepieciešama pilnīga apkope.
Profesionāla pārbaude ir nepieciešama, lai gaisa kondicionēšanas sistēma darbotos optimāli. Sarežģītajām VW Up dzesēšanas sistēmām nepieciešama ikgadēja apkope, veicot noplūdes pārbaudi un, ja nepieciešams, uzpildot aukstumnesēju. Diagnoze sākas ar spiediena mērījumiem dzesēšanas šķidruma kontūrā, kur zemajam spiedienam jābūt 2-3 bāru robežās, bet augstajam spiedienam 15-20 bāru robežās. Netīrs salona filtrs jānomaina ik pēc 15 000 kilometriem, jo tas var ievērojami pasliktināt gaisa cirkulāciju. Aukstumnesēja zuduma gadījumā, lai noteiktu un novērstu noplūdes, nepieciešama profesionāla noplūdes noteikšana ar UV kontrastvielu.
VW Up: Transmisijas problēmas
Volkswagen Up pārnesumkārbai ir dažādas problēmas, kas atkarībā no modeļa varianta izpaužas atšķirīgi. Automātiskajai versijai pārnesumkārba nepieslēdzas droši, jo īpaši pēc 30 000 kilometru nobraukuma, kas rada sākotnējās pārslēgšanās problēmas, savukārt manuālajai pārnesumkārbai bieži rodas grūtības, ieslēdzot atpakaļgaitu. Īpaši neieslēdzas atpakaļgaitas pārnesums, ko izraisa nolietojušies sinhronizatora gredzeni vai problēmas ar sajūgu. Ar 1.0 TSI dzinējiem ar 90 ZS bieži notiek pārnesumu pārslēgšanas pārrāvumi, kas norāda uz programmatūras problēmām vai bojātiem izpildmehānismiem. Automatizētajai manuālajai pārnesumkārbai (ASG) ir trūkumi, jo īpaši apstāšanās un braukšanas režīmā, un jau no 40 000 kilometru nobraukuma var rasties raupja pārnesumu pārslēgšana.
Profesionāla apkope ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu transmisijas ilgmūžību. Precīzajiem VW Up pārnesumu pārslēgšanas mehānismiem ir nepieciešama regulāra eļļas maiņa ik pēc 60 000 kilometriem un rūpīga sajūga nodiluma kontrole. Mehāniskajām transmisijām sajūgs jāpārbauda ik pēc 80 000-120 000 kilometriem, jo nodilums var izraisīt pārslēgšanas problēmas. Automātiskajām transmisijām nepieciešama īpaša diagnostika ar defektu atmiņas nolasīšanu un pielāgošanas vērtību pārbaudi. Programmatūras atjauninājumi bieži var atrisināt pārslēgšanas problēmas, savukārt mehānisku defektu gadījumā var būt nepieciešama izpildmehānismu vai vārstu korpusu nomaiņa.
Volkswagen Up: Elektriskās problēmas un bojājumi
VW Up ir dažādas elektriskās problēmas, kas var izraisīt bojājumus un avārijas. Biežākās sūdzības attiecas uz Bluetooth sistēmu, kurai pēc 25 000 kilometru nobraukuma var rasties savienojuma problēmas, un vējstikla mazgāšanas sistēmu, kas nedarbojas pareizi. Īpaši problemātiski ir gadījumi, kad transportlīdzeklis neaizslēdzas vai nespēj iedarbināties, ko bieži izraisa vājš akumulators vai bojāts startera motors. CNG variantos ir arī problēmas ar gāzes spiediena sensoru, kas var izraisīt dzinēja darbības traucējumus. Nestrādā tuvās gaismas lukturi vai nedarbojas cigarešu aizdedzinātājs ir citi bieži sastopami elektrības defekti, kas rodas no 20 000 līdz 45 000 kilometru nobraukuma.
Lai nodrošinātu elektrisko sistēmu uzticamību, ir ļoti svarīgi veikt sistemātisku pārbaudi. Jutīgajiem VW Up vadības blokiem regulāri jāatjaunina programmatūra un ik pēc 30 000 kilometriem jāpārbauda zemējuma savienojumi. Ja rodas problēmas ar iedarbināšanu, vispirms jāmēra akumulatora spriegums, kam jābūt vismaz 12.6 volti. Bojāti drošinātāji bieži ir atsevišķu patērētāju kļūmju cēlonis, un tos var vienkārši nomainīt. Bluetooth problēmas bieži vien var novērst, atiestatot informācijas un izklaides sistēmu vai atjauninot programmatūru, savukārt sarežģītāki elektriskie traucējumi prasa profesionālu diagnostiku ar atbilstošu mēriekārtu.
Papildu biežāk sastopamie Volkswagen Up bojājumi

Pamatojoties uz VW Up īpašnieku pieredzi, ir sastopamas šādas papildu problēmas:
- Rokas bremze neatbloķējas: rodas īpaši ziemā no 25 000 līdz 35 000 km, bieži vien to izraisa sasalušas vai sarūsējušas bremžu troses.
- Nestrādā kruīza kontrole: Bieži vien no 30 000-50 000 km, jo ir bojātas vadības ierīces vai sensori stūres ratā.
- Ventilācija nedarbojas: Ventilatora motora problēmas bieži rodas no 40 000 līdz 60 000 km, parasti to cēlonis ir nolietojušās ogles birstes.
- Panorāmas jumta noplūdes: Transportlīdzekļiem ar panorāmas jumtu pēc 20 000 km var rasties hermētiskuma problēmas.
- Priekšlaicīga bremžu čīkstēšana: Bremžu kluči bieži vien parādās nolietojuma pazīmes pēc 25 000-35 000 km.
- Laika ķēde dungo: 1.0 TSI dzinējiem no 80 000 līdz 100 000 km var parādīties laika ķēdes grabošana.
- Dzinējs slikti startē: Īpaši aukstā temperatūrā no 50 000 km, bieži vien nolietotu aizdedzes sveču dēļ.
VW Up problēmas: vājās un stiprās puses
Stiprās puses |
Vājās puses |
Kompakti izmēri pilsētas satiksmei |
Aizmugures durvis bieži neatveras |
Zemas tehniskās apkopes izmaksas |
Start-stop sistēma nav uzticama |
Laba manevrētspēja un viegla novietošana |
Gaisa kondicionētājs agri zaudē jaudu |
Moderns drošības aprīkojums |
Biežas elektrības problēmas |
Ekonomiski dzinēji |
Problēmas ar automātisko pārnesumkārbu |
Cietā uzbūves kvalitāte |
Centrālā bloķēšana ar noslieci uz defektiem |
Zema pirkuma cena |
Akumulatora problēmas ar Start-Stop |
Volkswagen Up ir praktisks pilsētas transportlīdzeklis ar dažām raksturīgām vājajām pusēm, kuras tomēr var viegli novērst, veicot regulāru apkopi un profilaktiskus pasākumus. Lielākā daļa problēmu rodas paredzamos intervālos, un tās var atklāt agrīnā stadijā, veicot profesionālu pārbaudi. Lai nodrošinātu transportlīdzekļa uzticamību, jo īpaši elektrības komponentiem un start-stop sistēmai ir jāpievērš pastāvīga uzmanība.