Motoreļļa: kā izvēlēties pareizo

Ražotāji marķē to ražotās motoreļļas, izmantojot kodus un ciparus, kas mulsina daudzus automašīnu īpašniekus. Mēs mēģināsim palīdzēt jums izprast to nozīmi.

Kādām īpašībām ir jāpiemīt motoreļļai?

Motoreļļai ir jābūt:

• Labiem dzinēja detaļu attīrīšanas rezultātiem no nešķīstošām atliekām.
• Augstai termiskai stabilitātei un noturībai pret termisko oksidēšanos.
• Savienojamībai ar blīvēšanas materiāliem, neesot agresīvai pret metāliskām detaļām.
• Spējai veidot pietiekoši biezu, slidenu plēvi, lai novērstu berzēšanos un blakus esošo virsmu nodilumu. Šim nolūkam bieži tiek izmantotas īpašas piedevas, piemēram, molibdēna disulfīds.
• Spējai ilgu laiku saglabāt tās sākotnējās īpašības.
• Optimālām viskozitātes īpašībām jebkurā temperatūrā, nodrošinot efektīvu blakusesošo virsmu ieeļļošanu auksta dzinēja iedarbināšanas laikā un novēršot to nodilumu karstā laikā.
• Noturībai pret putošanos.
• Zema gaistamībai, lai mazinātu apkārtējās vides piesārņojumu.

Motoreļļu sastāvs: kādas ir atšķirības?

Atkarībā no to pamateļļas veida un dažādu piedevu proporcijām dzinēja smērvielas parasti iedala 3 veidos:

1. Minerālās. Tās tiek ražotas no frakcionētā destilācijā apstrādātas naftas, kas tiek tālāk attīrīta ar skābi vai, izmantojot šķīdinātāju ekstrakciju. Tās bieži tiek marķētas kā Mineral. Šīm smērvielām ir augsts viskozitātes līmenis. Karsējot tās samērā ātri iztvaiko un piesārņojas to sastāvā ietilpstošo piedevu ķīmiskās sadalīšanās dēļ.
2. Pussintētiskās. Šīs uz minerālvielu bāzes ražotās motoreļļas, pielietojot īpašus tehniskos procesus, satur lielāku piedevu daudzumu, salīdzinot ar minerāleļļām. Marķētas kā Semi-synthetic vai Part-synthetic, tās lieliski darbojas apvidos ar maigām ziemām un mēreni siltām vasarām. Tās maksā mazāk nekā sintētiskās eļļas. Tām ir arī vairākas priekšrocības salīdzinājumā ar minerāleļļām, tādas kā ilgāks ekspluatācijas laiks, augstāka noturība pret temperatūras svārstībām un vispārēja efektivitāte.
3. Sintētiskās. Izgatavotas no eļļas, izmantojot organisko sintēzi. Vairumā valstu marķētas kā Fully Synthetic. Pateicoties to īpašajam sastāvam un modernajām ražošanas tehnoloģijām, šīs motoreļļas novērš duļķu nogulšņu veidošanos un uzrāda optimālas viskozitātes īpašības auksta laika apstākļos, nodrošinot drošu dzinēja aizsardzību jau pirmajās sekundēs pēc iedarbināšanas. Tās arī saglabā to sākotnējās īpašības pat pie ļoti augstām temperatūrām, un tādēļ tās ir piemērotas izmantošanai karstā klimatā.

Kaut gan šī ir visbiežāk izmantotā klasifikācija, tomēr tā ir diezgan virspusēja un nosacīta; tādēļ ASV Naftas institūta (API) speciālisti iedala visas pamata eļļas piecās grupās, apzināti izvairoties no termina „pussintētiskās”.

1. I grupa satur produktus, kas iegūti no naftas, izmantojot šķīdinātāju ekstrakciju un deparafinizāciju.
2. II grupa ietver augsti attīrītus produktus ar zemu parafīnu un aromātisko hidro savienojumu sastāvu, kas tikuši pakļauti hidrokrekingam.
3. III grupa ietver augstas viskozitātes smērvielas, kas iegūtas, izmantojot katalītisko hidrokrekingu.
4. IV grupas pamatvielas ir polialfaolefīni.
5. V grupa piedāvā visas motoreļļas, kas nav iekļautas nevienā no iepriekš minētajām kategorijām. To pamatā ir esteri, glikoli un citas vielas.

Mūsdienu produkti parasti satur vairāku pamata grupu sastāvdaļas.

AutoDoc padoms: vecākos dzinēju modeļos ar lielu nobraukumu sintētisko eļļu izmantošana ir kaitīga, it īpaši, ja pirms tam to eļļošanai tika izmantotas minerāleļļas. Pirmkārt, šo eļļu piedevas var sašķelt vecos piededžus, kas jau ir nosēdušies un īsti netraucē dzinēja darbību; tas rada papildu slodzi spēka iekārtai, izraisot tās komplektējošo daļu nolietojumu.

Otrkārt, sintētiskā sastāva produktiem ir zems viskozitātes indekss, tādēļ tie var sūkties caur blīvēšanas elementiem, vai pat sabojāt tos. Savukārt sporta automašīnās un augstas jaudas transportlīdzekļos, kuru mezgli un komplektējošās daļas ir pakļautas ekstrēmām slodzēm, minerāleļļas izmantošana ir nepieņemama, jo intensīva termiskā iedarbība var to sadalīt.

Ko nozīmē SAE marķējums

Viskozitāte ir viena no būtiskākajām motoreļļas īpašībām, nosakot, vai konkrētais produkts var tikt izmantots dotajā gada laikā.

Saskaņā ar ASV Autoinženieru biedrības (Society of Automotive Engineers - SAE) klasifikāciju visas motoreļļas var iedalīt šādās kategorijās:

1. Ziemas. Marķētas ar W (winter jeb ziemas); tās ir piemērotas izmantošanai tikai aukstajā gada laikā. Cipars pirms W vienmēr dalās ar pieci un kalpo, lai norādītu minimālo temperatūru, pie kuras eļļa var aizsargāt dzinēju aukstās iedarbināšanas laikā. Sākumpunkts ir -35 °C, kas atbilst 0. klasei. Katra nākamā klase pieskaita 5 °C: 5W produkts saglabā tā īpašības pie -30 °C, 10W - pie -25 °C utt.

   

2. Vasaras. Šīs motoreļļas nodrošina savlaicīgu eļļošanu un autodaļu aizsardzību siltajā gada laikā, taču ir neefektīvi aukstuma apstākļos. To marķējumā ir arī skaitļi: 20, 30, 40, 50 un 60. Pretēji plaši izplatītam uzskatam, šie skaitļi norāda eļļas kinemātisko viskozitāti 100 °C temperatūrā un nevis maksimālo apkārtējās vides temperatūru.

   

3.  Vissezonas. Tās tiek marķētas kā piemērotas ekspluatācijai arī ziemā, norādot gan minimālo temperatūru, gan viskozitātes līmeni pie maksimālās sakaršanas temperatūras: 5W-30, 10W-60 utt. Pašreiz vissezonas motoreļļas ir visizplatītākās.

   

AutoDoc padoms: Vissezonas sintētiskās eļļas palīdz ietaupīt naudu, jo jums nav nepieciešams tās mainīt divas reizes gadā. Ja jūs pārsvarā braucat pa pilsētas ceļiem ar biežu apstāšanos un turat automašīnu neapsildāmā telpā, un it īpaši, ja jūs dzīvojat apvidū ar skarbām ziemām, meklējiet motoreļļas, kas marķēta kā 0W vai 5W. Savukārt automašīnai ar nodilušu dzinēju un palielinātām atstarpēm starp berzes pāriem būtu vēlami produkti ar augstāku viskozitāti.

API klasifikācijas izprašana

ASV Naftas institūts ir izstrādājis savu klasifikāciju, kas ir paredzēta motoreļļu iedalīšanai, pamatojoties uz to sastāvu un ekspluatācijas īpašībām. Kopš nesenā laika tā arī ļauj netieši novērtēt smērvielu kvalitāti; standarti ir kļuvuši daudz stingrāki, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem šajā nozarē.

Saskaņā ar API klasifikāciju, visas motoreļļas iedalās divās kategorijās, katra no kurām ietver vairākas klases:

S. Benzīna dzinējiem. Lielākajā daļā valstu ir apstiprināta šādu četru klašu lietošana:

1. SJ. Ieteicamas lietošanai līdz 2001. gada ražotos dzinējos.
2. SL. Piemērotas spēka iekārtām, kas ražotas līdz 2004. gadam. Daudzi autoražotāji ir pieņēmuši SL kā minimālo standartu, kas nepieciešams automašīnas apkopei.
3. SM. Paredzētas dzinējiem, kas ražoti 2010. gadā vai agrāk. SM eļļas ir ļoti efektīvas zemās temperatūrās, noturīgas pret oksidēšanos un nogulšņu veidošanos. Tās saglabā to izcilās īpašības visā to ekspluatācijas laikā.
4. SN. Ieviestas 2010. gadā. Pašreiz šīs eļļas spēj nodrošināt augstāko dzinēja aizsardzības līmeni, kā arī tās augsto efektivitāti. SN eļļas palīdz taupīt degvielu. Tās novērš priekšlaicīgu turbokompresora nolietojumu bez agresīvas iedarbības uz blīvēm un starplikām.

C. Apzīmējums dīzeļdegvielas komerctransporta motoreļļām. Šobrīd dažādu modeļu gadu transportlīdzekļos izmanto CH, CI, CJ un CK klases. Skaitlis 4 pēc klases apzīmējuma norāda uz 4-taktu transportlīdzekļiem. Aplūkosim sīkāk C-klases eļļas:

1. CH-4. Ieviestas 1998. gadā. Piemērotas dzinējiem, kas darbojas ar augstas kvalitātes degvielu, sākot ar sēra saturu līdz 0,5% no masas.
2. CI-4. Ieviestas 2002. gadā. Šis motoreļļu veids nodrošina drošu dzinēja un izplūdes sistēmas aizsardzību no piededžu nogulsnēm un priekšlaicīgas elementu nolietošanās novēršanu. Daži šīs klases eļļošanas materiāli tiek apzīmēti kā CI-4 PLUS.
3. CJ-4. Tās lepojas ar paaugstinātu temperatūras stabilitāti, noturību pret oksidēšanos un ilgāku ekspluatācijas laiku.
4. CK. Izstrādātas 2017. gadā izlaisto dzinēju aizsardzībai. Taču šādas motoreļļas pēc izvēles var izmantot arī vecāku dzinēju modeļos.

Pieejamas ir universālas smērvielas, kas piemērotas izmantošanai gan benzīna, gan dīzeļdzinējos. Tām ir dubults apzīmējums, piemēram, CН-4/SJ.

AutoDoc padoms: Daudzi ražotāji iesaka dzinēja eļļošanai izmantot jaunākās klases eļļu. Vairumā gadījumu šis padoms ir pamatots: jo nesenāk ir izstrādāts produkta sastāvs, jo drošāks, kā arī ekonomiskāks un videi draudzīgāks tas ir. Tomēr šis ieteikums ir bezjēdzīgs vecākām automašīnām, jo to dzinēju konstrukcija ir atšķirīga, un tie nespēs saņemt maksimālu labumu no visām dārgāko eļļu priekšrocībām. Papildu informāciju par to, kādu smērvielu izmantot jūsu automašīnā, varēsiet atrast tās servisa grāmatiņā.

ACEA veiktspējas novērtēšana

Emisiju toksiskuma samazināšana un degvielas patēriņa pazemināšana ir vienas no būtiskākajām prasībām mūsdienu eļļošanas materiāliem. Tādēļ uz daudzu eļļu iepakojuma mēdz norādīt, ka tās atbilst jaunākajiem ekoloģiskajiem standartiem.

Saskaņā ar Eiropas autoražotāju asociācijas (Association des Constructeurs Européens d'Automobiles - ACEA) klasifikāciju visas tirdzniecībai un izmantošanai apstiprinātās motoreļļas var iedalīt šādās kategorijās:

А. Benzīna dzinējiem. Šajā kategorijā ietilpst četras klases: A1, A3 un А5. Pirms skaitļa esošais burts norāda eko-drošības līmeni un viskozitāti noteiktos apstākļos. Skaitļi 1 un 5 norāda degvielas ekonomiju, savukārt citādi tā ir tāda pat kā API: jo augstāks ir skaitlis, jo labākas ir produkta ekspluatācijas īpašības.

В. Šī kategorija ietver vieglo un mazo komerctransporta automašīnu smērvielas, kas darbojas ar dīzeļdegvielu. Tās tiek arī iedalītas klasēs: B1 un B5 apzīmē degvielu taupošus, savukārt В3 un В4 - parastus produktus.

Е. Eļļas, kas marķētas ar šo burtu, ir paredzētas smagdarba kravas automašīnu un speciālo transportlīdzekļu dīzeļdzinējiem. E1 apzīmē degvielu taupošus, pārējie – standarta produktus.

Degvielas ekonomija bija parametrs, kuru nolēma ņemt vērā arī API speciālisti, ieviešot jaunu apzīmējumu - EC (Energy Conserving).

Šīs eļļas lepojas ar zemāku viskozitāti galējas temperatūras paaugstināšanās gadījumā, nodrošinot raitu un vienmērīgu kustīgo detaļu gaitu un samazinot degvielas patēriņu. Tomēr tas nozīmē plānāku eļļojošo plēvīti, kas ir īpaši riskanti vecākiem dzinējiem ar lielu nobraukumu - šiem dzinējiem ir nepieciešama papildu aizsardzība.

Vai ražotāja pielaide patiešām ir svarīga?

Produkts var lieliski darboties vienos dzinējos, savukārt radīt risku citiem. Tas liek transportlīdzekļu ražotājiem patstāvīgi testēt smērvielas to ražotnēs. Ja produkts ar izciliem rezultātiem iztur testu, tas saņems attiecīgu marķējumu, piemēram, BMW Longlife-98. Tas nozīmē, ka eļļu var izmantot šīs markas transportlīdzekļos, kas ražoti no 1998. gada un vēlāk, izmantojot garākus apkopes intervālus.

AutoDoc padoms: Vienmēr centieties izmantot jūsu autoražotāja ieteikto eļļu un neeksperimentējiet ar viskozitātes līmeni. Riski slēpjas tajā faktā, ka dažos dzinējos eļļas rievu biezums ir pietiekošs tikai augstas viskozitātes eļļām. Ja to neņem vērā, spēka iekārta neizbēgami priekšlaicīgi nolietosies. Vienlaikus daži autoražotāji, piemēram, BMW Group un Daimler AG, dzinēju konstrukcijas dēļ cieši iesaka to transportlīdzekļos neizmantot augstas viskozitātes smērvielas.

Kas kopīgs dažādām motoreļļu klasifikācijām?

Neskatoties uz to atšķirīgiem iedalīšanas principiem, visas klasifikācijas ir cieši saistītas. Piemēram, ja smērvielai ir API piešķirts marķējums SH, tad ACEA tai nevar būt А1 vai А5 marķējums, jo to prasības netika publiskotas līdz SJ klases ieviešanai. Ja etiķete norāda uz apzīmējumu А5, tas nozīmē, ka API klasifikācijā produktam ir vismaz SL marķējums, proti, tam ir garāki maiņas intervāli. Degvielu taupošiem produktiem, kuri marķēti kā A1, А5, B1 un В5 parasti ir temperatūras viskozitāte 30 vai mazāk. Eļļas ar viskozitāti 40 pieder pie А2, A3, B2, В3, un В4 klasēm un nenodrošina degvielas ekonomiju.

Mācamiem nolasīt etiķetes

API SL/CF. Tas apzīmē universālu eļļu, kas piemērota gan multivārstu benzīna dzinējiem ar turbokompresoru, gan dažādu konstrukciju dīzeļa spēka agregātiem. Produkts nodrošina paaugstinātu aizsardzību dzinējiem, kas darbojas ar liesu degvielas-gaisa maisījumu un novērš piededžu nogulšņu veidošanos, izmantojot degvielu ar pelnu saturu virs 0,5%.

ACEA A3 / B4. Tas norāda, ka smērviela ir piemērota smagiem ekspluatācijas apstākļiem, palīdz samazināt degvielas patēriņu un ir retāk jāmaina. To var izmantot augstas veiktspējas benzīna un dīzeļdzinējos.

10W-40. Eļļa ir piemērota gan ziemas, gan vasaras sezonai, saglabā tās viskozitāti pie -25 °C un paliek diezgan viskoza to sildot, kas nozīmē, ka to var izmantot transportlīdzekļos ar lielu nobraukumu.

MoS2. Šīs eļļas sastāvā ietilpstošais molibdēna disulfīds novērš ierāvumu veidošanos, mazina detaļu berzi un nodilumu, nodrošina dzinēja darbību bez trokšņa.

Teilsynthetisches Leichtlauf-motorenöl. Tas nozīmē, ka eļļa ir pussintētiska.

Kopsavilkums: Izvēloties dzinēja eļļošanas produktus, pirmkārt jāņem vērā transportlīdzekļa ražotāja ieteikumi un nevis cena vai konkrētā eļļas zīmola popularitāte. Pārliecinieties, ka ierēķināt ceļa apstākļus, jūsu braukšanas stilu un citus individuālos šī vienādojuma faktorus: tas ir vienīgais pareizais veids, kā izvēlēties piemērotu smērvielu. Esiet pasargāts no viltojumiem, sekojot mūsu padomiem, un iepērcieties AutoDoc!